Śrī Śikṣāṣṭakam 8b

Joga-pithā, ašta-sakhī — astoņu sakhī, ieskauts, Kungs Krišna sēž ar Šrī Rādhu Vrindāvanas meža kadambas koku audzē. Viņš tur flautu un dāvā sajūsmu dvēselēm visā visumā. Es krītu pie viņa pēdām un pilnībā nododu sevi viņam.

Sekojot sakhī norādījumam, esmu nodarbināts kalpošanā svētajam pārim, Šrī Šrī Rādhai un Krišnam, vienmēr uzskatot sevi par viņu lotosa pēdu kalpu, kas pilnībā atkarīgs no viņiem.

Dažkārt savā labestībā viņi ņem mani aiz rokas un uzrunā mani maigiem, saldiem vārdiem. Viņi ēd manis gatavotos beteles riekstus un ar lielu prieku pieņem no manis ziedu virteni.

Pēc tam viņi atkal pazūd! Kad es neredzu Rādhu un Krišnu, mana sirds deg agonijas liesmās.

Lai kur viņi būtu, es esmu viņu lotosam līdzīgo pēdu kalps. Gan piedzīvojot tikšanās laimi, gan esot atšķirtības agonijā, es esmu un palieku viņu mūžīgais kalps.

Rādha un Krišna ir mana dzīvība un dvēsele, gan dzīvē, gan nāvē. Lai viņi dara ar mani, ko vēlas — sargā vai pazudina, lai tikai viņi abi ir laimīgi.

Bhaktivinoda nezina neko, kā tikai viņus. Krītot pie sakhī pēdām, Bhaktivinoda lūdzas par palikšanu Šrī Rādhas uzticamāko kalpoņu vidū. Šrī Rādhas un Šrī Krišnas lotosa pēdas ir Bhaktivinoda mūžīgā vēlēšanās.

Piezīme pie dziesmas 8b: Šrīla Šrīdhārs Mahārādža ieteica nedziedāt šo dziesmu, jo tā ir "pārāk augsta".