Durlabha mānava-janma

Dzimšana cilvēka ķermenī sniedz tik reto iespēju sasniegt garīgo pilnību. Taču man atliek vienīgi sērot, jo, saņēmis šādu iespēju, esmu to palaidis garām tā arī nekad nepielūgdams Kungu Krišnu. Ak, kam gan es pastāstu šo bēdu stāstu?

Apprecējies un sapinies materiālistiskajā ģimenes dzīves virpulī, esmu visu savu laiku šķiedis velti. Neesmu ieguvis pilnīgi neko pastāvīgu un piedzīvoju vienīgi nepatikšanas un raizes.

Kas gan šī ir par pasauli? Tā līdzinās burvju mākslinieka ilūzijai. Kā burvju gaismekļu izrāde, kuru redzēju karnevālā, kur daudzas ēnas un optiskās ilūzijas dejo manu acu priekšā. Būdams pieķēries līdzīgai mirāžai, es uzskatu šīs pasaules īslaicīgās ilūzijas par “manām”, “man piederošām”. Šādi diena pēc dienas velti pazūd.

Kas gan paliks mans, kad šis ķermenis kritīs miris pie zemes? Ne dēli, ne citi tuvākie cilvēki nespēs sniegt man ne kripatiņu laimes.

Katru dienu es strādāju kā ēzelis, taču tagad es prātoju – kā labā es tik smagi pūlos? Es atrodos tik daudzu ilūziju varā.

Katru savu dienu es izšķiežu būdams aizņemts bezjēdzīgās, nenozīmīgās nodarbēs, bet manas naktis paiet miega varā. Un divdesmit četru stundu laikā es ne reizi neaizdomājos, ka nāve vienmēr ir tepat blakus.

Mana dzīve ir bezrūpīga. Es ēdu, eju, kur vien vēlos, valkāju skaistas drēbes, taču neaizdomājos par to, ka kādu dienu man vajadzēs šo ķermeni atstāt.

Pastāvīgas domas par manu ķermeni, mājām, sievu, pienākumiem sabiedrībā un citām lietām satrauc manu sirdi. Šīs raizes nodara man ciešanas un grauj manu saprātu.

Ak vai, ak vai! Kādā nožēlojamā situācijā esmu nonācis. Esmu iegrimis šajās problēmās, taču nemaz neaizdomājos par to, ka viss šis ir īslaicīgs un zudīs pavisam drīz. Kas gan notiks ar manām materiālajām bagātībām pēc manas nāves?

Kad manu ķermeni iemetīs kremācijas laukuma bedrē, tas tur vienkārši nekustīgi gulēs. Vārnas, maitasputni, skudras un tārpi sapulcēsies un dzīros uz tā.

Klaiņojoši suņi un šakāļi līksmos. Tie rīkos uz mana ķermeņa svētkus un dzīres.

Tāds ir šī materiālā ķermeņa liktenis. Un pārsteidzošākais ir tas, ka visus manus pasaulīgos sasniegumus, manu māju, ģimeni un draugus, sagaida tāds pats liktenis.

Tādēļ es lūdzu katru, kam piemīt saprāts: atraidi šos iluzoros vilinājumus, kurus radījusi maja. Meklē to, kas ir mūžīgs - garīgu kalpošanu Kungam Krišnam.